Direkt zum Hauptbereich

Posts

Es werden Posts vom August, 2020 angezeigt.

To his own ruin the fool gains knowledge

Yāvadeva anatthāya, ñattaṃ bālassa jāyati; Hanti bālassa sukkaṃsaṃ, muddhamassa vipātayaṃ. To his own ruin the fool gains knowledge, for it cleaves his head and destroys his innate goodness. Dhammapada, 72.

Subodhālaṅkāro

Subodhālaṅkāro🔺 1. Dosāvabodha-paṭhamapariccheda Ratanattayappaṇāma Nimitta Abhidhānādikaṃ Padadosa uddesa Vākyadosa uddesa Vākyatthadosauddesa Padadosaniddesa Vākyadosa niddesa Vākyatthadosa niddesa 2. Dosaparihārāvabodha-dutiyapariccheda 3. Guṇāvabodha-tatiyapariccheda Anusandhi Saddālaṅkāra uddesa Saddālaṅkāra payojana Saddālaṅkāra niddesa Kevalamudusamatā Kevalaphuṭasamatā Missakasamatā Samādhi uddesa Samādhiniddesa Nirupe rūpayuttassa

It follows the fool like fire covered by ashes.

Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ, sajju khīraṃva muccati; Ḍahantaṃ bālamanveti, bhasmacchannova pāvako. Truly, an evil deed committed does not immediately bear fruit, like milk that does not turn sour all at once. But smouldering, it follows the fool like fire covered by ashes. Dhammapada, 71.

Vuttodayaṃ

Vuttodayaṃ 🔺 1. Saññāparibhāsāniddesa-paṭhamapariccheda Ratanattayappaṇāma Nimitta Ganthaparimāṇa Abhidhānādi Gaṇasaṅketasaññā Gaṇaniyama Garu,lahusarūpa 2. Mattāvuttiniddesa-dutiyapariccheda Gaṇaniyama Yatiniyama 3. Samavuttiniddesa-tatiyapariccheda 4. Aḍḍhasamavuttiniddesa-catutthapariccheda 5. Visamavuttiniddesa-pañcamapariccheda 6. Chappaccayavibhāga-chaṭṭhapariccheda Nigamana Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa Vuttodayaṃ 🔺

Who live by the Law

Māse māse kusaggena, bālo bhuñjeyya bhojanaṃ; Na so saṅkhātadhammānaṃ, kalaṃ agghati soḷasiṃ. Though a man should eat his food with a blade of grass, jet he is not worth the smallest part of those who live by the Law. Dhammapada, 70.  

Abhidhānappadīpikā 3. Sāmaññakaṇḍa

3. Sāmaññakaṇḍa 🔺 3.1. Visesyādhīnavagga 691 . Visesyādhīna saṃkiṇṇā, nekatthehya’byayehi ca; Sā’ṅgo’pāṅgehi kathyante, kaṇḍe vaggā iha kkamā. 692 . Guṇadabbakriyāsaddā, siyuṃ sabbe visesanā; Visesyādhīnabhāvena, visesyasamaliṅgino. 693 . Sobhanaṃ ruciraṃ sādhu, manuññaṃ cāru sundaraṃ; Vaggu manoramaṃ kantaṃ, hārī mañju ca pesalaṃ. 694 . Bhaddaṃ vāmañca kalyāṇaṃ, manāpaṃ laddhakaṃ subhaṃ; Uttamo pavaro jeṭṭho, pamukhā’nuttaro varo. 695 . Mukhyo padhānaṃ pāmokkho, para maggañña muttaraṃ; Paṇītaṃ paramaṃ seyyo, gāmaṇī seṭṭha sattamā.

It is sweet as honey

Madhuvā  maññati bālo, yāva pāpaṃ na paccati; Yadā ca paccati pāpaṃ, bālo dukkhaṃ nigacchati. „It is sweet as honey“,   thinks the fool while as yet the evil has hot ripened.  But when the evil ripens, the fool comes to grief. Dhammapada, 69.

Abhidhānappadīpikā 2. Bhūkaṇḍa

2. Bhūkaṇḍa🔺 2.1. Bhūmivagga 180 . Vaggā bhūmi, purī, macca, catubbaṇṇa, vanādihi; Pātālena ca vuccante, saṅgo’paṅgehi’dha’kkamā. 181 . Vasundharā chamā bhūmi, pathavī medanī mahī; Ubbī vasumatī go ku, vasudhā dharaṇī dharā; Puthavī jagatī bhūrī, bhū ca bhūtadharā’ vanī. 182 . Khārā tu mattikā ūso, ūsavā tūsaro tisu; Thalaṃ thalītthī bhūbhāge, thaddhalūkhamhi jaṅgalo. 183 . Pubbavideho cāpara, goyānaṃ jambudīpo ca; Uttarakuru ceti siyuṃ, cattārome mahādīpā. 184 . Pumbahutte kurū sakkā, kosalā magadhā sivī; Kaliṅgā’vanti pañcālā, vajjī gandhāra cetayo.

It is a good deed

Tañca kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā nānutappati; Yassa patīto sumano, vipākaṃ paṭisevati. It is a good deed which needs no regrets, and whose fruit is received in joy. Dhammapada, 68.

Abhidhānappadīpikā 1. Saggakaṇḍo

Abhidhānappadīpikā🔺 Buddhappaṇāmo Dhammappaṇāmo Saṅghappaṇāmo Paṭiññā Paribhāsā 1. Saggakaṇḍa 1.1. Buddhādivagga 1.2. Saggādivagga 1.3. Disādivagga 1.4. Kusalādivagga 1.5. Cittādivagga 2. Bhūkaṇḍa 2.1. Bhūmivagga 2.2. Puravagga 2.3. Naravagga 2.4. Catubbaṇṇavagga 2.4.1. Khattiyavagga 2.4.2. Brāhmaṇavaggo. 2.4.3. Vessavaggo. 2.4.4. Suddavaggo. 2.5. Araññavagga 2.6. Araññādivagga

It is an ill deed which brings remorse

Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā anutappati; Yassa assumukho rodaṃ, vipākaṃ paṭisevati. It is an ill deed which brings remorse,  and whose fruit is reaped in sorrow. Dhammapada, 67.

Fools are their own greatest enemies,

Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā; Karontā pāpakaṃ kammaṃ, yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ. Fools are their own greatest enemies, for the evil they do must bear its bitter fruit. Dhammapada, 66.

Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8. Uṇādikappa

Kaccāyanabyākaraṇaṃ 8. Uṇādikappa 🔺 Chaṭṭhakaṇḍa 624, 563.Kattarikita. 625, 605.Bhāvakammesu kiccatta khatthā. 626, 634.Kammanidutiyāya tto. 627, 652.Khyādīhi māna ma ca to vā. 628, 653.Samādīhitha mā. 629, 569.Gahassu’padhasse vā. 630, 654.Masussasussa cchara ccherā. 631, 655.Āpubbacarassa ca. 632, 656.Ala kala salehi layā. 633, 657.Yāṇalāṇā. 634, 658.Mathissa thassa lo ca. 635, 559.Pesātisaggapattakālesukiccā. 636, 659.Avassakā’dhamiṇesuṇī ca. 637, 0.Arahasakkādīhi tuṃ. 638, 660.Vajādīhipabbajjādayonippajjante. 639, 585.Kvilopo ca. 640, 0.Sacajānaṃ kagā ṇānubandhe. 641, 572.Nudādīhi yuṇvūnamanānanākānanakā sakāritehi ca.

Though, for a moment only,

Muhuttamapi ce viññū, paṇḍitaṃ payirupāsati; Khippaṃ dhammaṃ vijānāti, jivhā sūparasaṃ yathā. Though, for a moment only, an intelligent person associates with a wise man, speedily he learns the Truth as the tongue the flavour of the soup. Dhammapada, 65.

Kaccāyanabyākaraṇaṃ 7. Kibbidhānakappa

Kaccāyanabyākaraṇaṃ 🔺 7. Kibbidhānakappa Paṭhamakaṇḍa 524, 561.Dhātuyā kammādimhi ṇo. 525, 565.Saññāyama nu. 526, 567.Pure dadā ca iṃ. 527, 568.Sabbato ṇvu tvāvī vā. 528, 577.Visa ruja padādito ṇa. 529, 580.Bhāveca. 530, 584.Kvi ca. 531, 589.Dharādīhi rammo. 532, 590.Tassīlādīsu ṇītvāvī ca. 533, 591.Sadda ku dha cala maṇḍattharudhādīhiyu. 534, 562.Pārādigamimhā rū. 535, 593.Bhikkhāditoca. 536, 594.Tanatyādīnaṃ ṇuko. 537, 566.Nu niggahitaṃ padante. 538, 595.Saṃhanāññāya vā ro gho. 539, 558.Ramhi ranto rādino.

As the spoon of the flavor of the soup

Yāvajīvampi ce bālo, paṇḍitaṃ payirupāsati; Na so dhammaṃ vijānāti, dabbī sūparasaṃ yathā. Though all his life a fool associates with a wise man, he yet remains ignorant of the Truth, as the spoon of the flavor of the soup. Dhammapada, 64.

Kaccāyanabyākaraṇaṃ 6. Ākhyātakappa

Kaccāyanabyākaraṇaṃ 6. Ākhyātakappa 🔺 Paṭhamakaṇḍa 406, 429.Atha pubbāni vibhattīnaṃ cha parassapadāni. 407, 439.Parāṇyattanopadāni. 408, 431.Dve dve paṭhama majjhimuttamapurisā. 409, 441.Sabbesamekābhidhāne paro puriso. 410, 432.Nāmamhi payujjamānepi tulyādhikaraṇe paṭhamo. 411, 436.Tumhe majjhimo. 412, 437.Amheuttamo. 413, 427.Kāle. 414, 428.Vattamānā paccuppanne. 415, 451.Āṇatyā siṭṭhe’nuttakāle pañcamī. 416, 454.Anumatiparikappatthesu sattamī. 417, 460.Apaccakkhe parokkhātīte. 418, 456.Hiyyopabhuti paccakkhe hiyyattanī. 419, 469.Samīpe’jjatanī. 420, 471.Māyoge sabbakāle ca. 421, 473.Anāgate bhavissantī. 422, 475.Kriyātipanne’tīte kālātipatti. 423, 426.Vattamānā ti anti, si tha, mi ma, te ante, se vhe, e mhe. 424, 450.Pañcamī tu antu, hitha, mima, taṃ antaṃ, ssu vho, e āmase. 425, 453.Sattamī eyya eyyuṃ, eyyā si eyyā tha, eyyāmi eyyāma, etha eraṃ, etho eyyāvho, eyyaṃ eyyāmhe. 426, 459.Parokkhā au ettha, aṃmha, tthare, ttho vho, iṃ ...

Who is called a fool indeed.

Yo bālo maññati bālyaṃ, paṇḍito vāpi tena so; Bālo ca paṇḍitamānī, sa ve ‘‘bālo’’ti vuccati. The fool aware of his folly, in so far is wise. But the fool who thinks himself wise, is called a fool indeed. Dhammapada, 63.

Kaccāyanabyākaraṇaṃ 5. Taddhitakappa

Kaccāyanabyākaraṇaṃ 5. Taddhitakappa 🔺 Aṭṭhamakaṇḍa 344, 361.Vāṇa’pacce. 345, 366.Ṇāyana ṇāna vacchādito. 346, 367.Ṇeyyokattikādīhi. 347, 368.Ato ṇi vā. 348, 371.Ṇavo’pakvādīhi. 349, 372.Ṇera vidhavādito. 350, 373.Yena vā saṃsaṭṭhaṃ tarati carati vahati ṇiko. 351, 374.Tamadhīte tenakatādi sannidhāna niyoga sippa bhaṇḍa jīvikatthesu ca. 352, 376.Ṇa rāgā tasse damaññatthesu ca. 353, 378.Jātādīnamimiyā ca. 354, 379.Samūhatthe kaṇa ṇā. 355, 380.Gāma jana bandhu sahāyādīhitā. 356, 381.Tadassa ṭhānamiyo ca. 357, 382.Upamatthāyitattaṃ. 358, 383.Tannissitatthe lo. 359, 384.Ālu tabbahule. 360, 387.Ṇya tta tā bhāve tu. 361, 388.Ṇavisamādīhi. 362, 389.Ramaṇīyādito kaṇa. 363, 390.Visese taratamisikiyiṭṭhā. 364, 398.Tadassatthīti vī ca. 365, 399.Tapādito sī.